Notiek arī tā. Stāsts par kādu pasūtījumu

HA!
Paula, tu man reiz prasīji, vai vakarā, miegā laižoties, nav spēriens pa smadzenēm, ka palikuši nepadarīti šādi vai tādi darbi. Teicu, ka nē, parasti atlūstu bez sirdsapziņas pārmetumiem. Toties tādu spērienu reizēm saņemu no rīta pulksten piecos. Tā arī šorīt. Man taču ir viens dzintars, ielikts vēl vienā citā kastītē, kur tādi mazliet citādi īpašie pulcējas! Eju, skatos - tiešām, šis būs tas īsteni līdzīgais un, protams, ideāls akas zīmes sējumam. Īpašs bija ar to, ka sākumā likās - dzintars ar caurumiņu. Bet izrādījās, ka šaurumā vairāk smiltis vai dzintara putekļi, vai vēl kas, bet ne dzintars ar caurumiņu. Vienkārši ļoti neparastas formas dzintars, kuram īstais uzdevums vēl nebija radies. Visu ceturtdienu turpat tuvumā bija, bet sasauca mani tikai piektdienas rīta agrumā. Deviņos pasūtījums jāatdod, bet īstais iesienamais tikai tagad no rīta radies! Paldies Dieviņam un pirkstiņiem, protams, paspēju. Tikai bildes tādas steigā taisītas. Toties prieks un gandarījums, ka sadzirdēju un atkal būs par kādu laimīgu satikšanos vairāk!