Starp šo sauli un Aizsauli
Dzintars ir saikne un vidutājs, mentors un mediators, kā tagad būtu moderni teikt. Senie ticēja, ka dzintars uztur saikni starp šo sauli un Aizsauli, starp laicīgo un pārlaicīgo. Starp vietu, kur laiks ir, un vietu, kur laiks nav. Cilvēki maldās, domādami, ka laika tagad nav, toties reiz tas būs. Laiks ir tagad. Pēc tam laika nebūs. Dzintars palīdz saprast, veidot attiecības ar laiku. Sākumā kā rotaļājoties - kas notiek ar cilvēku, kad viņš jūras malā sāk lasīt dzintaru un aizraujas? Kur paliek laiks? Dzintars līdzsvaro mirkli un dzīvi, dzīvi un mūžību, palīdz palikt rāmam pa vidu arī tad, kad notiek šūpošanās uz vienu vai otru pusi.
Dzintars savos pirmssākumos bija koku sveķi, bet arī koks ir vidutājs starp zemi un debesīm. Dzintars kā jūras izauklēta koka dvēsele turpina būt vidutājs, kopā saucējs. Dzintars kā ugunsvelte ir īpašs, jo visas stihijas ir klātesošas. Viss esam kopā un viens. Ne viens otru izslēdzošs un pretī runājošs, bet papildinošs un līdzsvarā.
No izstādes "Dzintars: mīti un zinātne" Rīgas Medicīnas vēstures muzejā 2014.gadā.
Jaunākie ieraksti
-
Notici savam dzintaram
23. jan. 2021 -
Mums visiem ir viena asins - tev un man
16. sep. 2020 -
Kādas savedējas pārdomas
6. jūn. 2020 -
Kājām gaisā
26. mai. 2020 -
Par krellēm
3. nov. 2019 -
Ceļš turpinās
16. aug. 2019 -
Atbildes uz dažiem jautājumiem
21. jūl. 2019
Dzintara stāsti
Ar citiem runā kaijas, akmeņi. Ar mani runā dzintars. Un veidojas dažādi stāsti, dažādas domas top skaidrākas, caur dzintaru lūkojoties. Šajā blogā atrodamas pārdomas, kas radušās saskarē ar dzīvu dzintaru - pēc tā ilgojoties, ķerot, modinot, iesienot un, visbeidzot, tautās laižot.
0
