LATDzirdi prātu, bet uzticies sirdij
Sen nolikti divi smuki gabaliņi, it kā pat ļoti līdzīgi, bet, tikuši līdz siešanai, abi vienlīdz smuki neiesienas. Cik viens smuks, tik otrs paliek neveikls, ja viņu tāpat sien. Bet tas viens tik smuks... Tā, kā jābūt, ne ko pielikt, ne atņemt. Prāts saka - būtu labs pāris. Pārim jābūt.
Un tad es atkal skatos savā dzintaru maisā un - ir! Tas, kuram jāsanāk tikpat smukam. Varbūt ne vairs šodien iesietam, bet būs. Un kreņķis atkāpjas. Viss kārtībā. Jo arī "neveiklais" nomet lieko un ir smuks pats par sevi. Gan savu pāri vēl sagaidīs.