Laimas slotiņa ir sena zīme, atvasināta no egles skujiņas - mūžzaļā koka. Simbols veiksmīgai ceļa attīrīšanai, nogludināšanai, pašķiršanai. To izvēlas veiksmes piesaukšanai pārejas brīdī - jaunam sākumam, kaut kā noslēgumam, kustībā esot.
Egle ir klātesoša bērēs, egle ir klātesoša kāzu rituālā, kad meita mirst savai dzimtai, bet atdzimst vīra dzimtā. Laima slauka ceļu uz pirtiņu. Egle ir gadumijā, kad viens gads noslēdzas un jauns sākas. Skujiņa, Laimas slotiņa, žagariņi ir daļa mazās maģijas, ko viegli ņemt līdzi savā ikdienā. Izadīt skujiņu/pīnīti ir viegli - ja simetriski saskanēs, būs kā slotiņa. Ja ne - Laimas pēdiņas. Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās :) Kad jaunās lēdijas apgūst skaistas gaitas pamatus, viņas mācās mazliet izvērst purngalus un nelikt pēdas paralēli.
Sendienās Laimas slotiņa ne nejauši bijusi viena no populārākajām zīmēm, lielās spēka zīmes prasa dziļākas zināšanas, kā un kad pielietot.
Tomēr arī Laimes slotiņai ar tās daudzajiem variantiem var atrast dziļāku skaidrojumu - lietu kārtību, veiksmes ritu. Ir idejas, ka raksts ataino Mēness cikla fāzes.
Ar citiem runā kaijas, akmeņi. Ar mani runā dzintars. Un veidojas dažādi stāsti, dažādas domas top skaidrākas, caur dzintaru lūkojoties. Šajā blogā atrodamas pārdomas, kas radušās saskarē ar dzīvu dzintaru - pēc tā ilgojoties, ķerot, modinot, iesienot un, visbeidzot, tautās laižot.