Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Noķerts Liepājā
  • Sākums
  • Galerija
  • Dzintara stāsti
  • Kontakti
  • Veikals
  • Noteikumi
  • Piegāde

Atbildes uz dažiem jautājumiem

21. jūlijs, 2019 pl. 17:37,
Jo plašāk tautās iziet noķertie un iesietie, jo vairāk jautājumu. Man vienmēr prieks atbildēt un aprunāties, bet ir daži jautājumi, kuriem atbildes vienkārši jāuzraksta vēl vienu reizi :)
Lai cik pārsteigti jūs būtu, "Noķerts Liepājā" tiešām ir noķerts Liepājā. Par katru manu iesieto es zinu un varu apgalvot, ka tas ir no jūras krasta tieši Liepājā. Noķerts vai izrušināts Jūrmalas ielas galā, pie Dienvidu vai Ziemeļu mola vai fortiem, bet cilvēka rokās nonācis tieši Liepājā. Tāpēc arī rakstīts - noķerts Liepājā. Tieši tik vienkārši. Pieļauju, ka cilvēki pieraduši pie meliem riņķī un apkārt, pie krāpšanas. Vai vienkārši nepiedomā pie tā, kas notiek, tai skaitā pie tā, kas uzrakstīts. Nosaukums nemelo, jo meli nenāk manai Mūžībai par labu. Tieši tik vienkārši. 

Man prieks sasiet dzintaru tik skaistu, lai tas var būt arī rota, bet dzīvs dzintars ir amulets, sargātājs, arī ietekmētājs. Jums būs personiskas attiecības - draudzīgas, rezervētas, bagātinošas vai kaitinošas. Jā, arī tā var gadīties, ka tu savu dzintaru negribi vairs ne redzēt. Ne dzintara, bet sevis dēļ. Dzintars nevienu nenosoda un nekritizē, vienkārši ir blakus tāds, kāds ir un dara to, ko dara. Bet dzīve mainās un arī attiecības mainās, cilvēks mainās arī šī paša dzintara dēļ, līdz pienāk laiks jaunam dzintaram. 

Es nespēju ražot masveida produkciju un man nav mērķis iesiet visu, kas vien panāk man priekšā. Es nekonkurēju ar dzintara apstrādes industriju vai dzintara bumbiņu, putekļu ražotājiem. Es dzīvoju savu dzīvi un tajā man konkurentu nav. Daru to, kas man patīk, kam es saskatu jēgu un kam mana sirds atsaucas. Tieši tik egoistiski. Savā ritmā un saskaņā ar savām iespējām. Ir dienas, kad neiesienu nevienu, jo enerģijas amuletam nepietiks (|"nekad neatdodi pēdējo asins lāsi") un sajūtas nav īstās. Ir dienas, kad sienu un zinu - vēl šie ir jāiesien tieši šodien un tikai tad pienāks vakars. Tāda mīlestības vajadzība. Neviens mani nedzen. Dzīve nav aiz nākamā stūra, bet nāve aiz simt kalniem vai gadiem. Mana dzīve un nāve man allaž ir blakus - ar savu spēku un padomu. Tāpēc manā dzīvē ir vēl arī citi darbi. Un veikals šeit, mājaslapā, ir tāds, kāds ir. Ieskatam. Ja jums ir vajadzība, runāsim, tiksimies un atradīsim īsto. Es mazliet jūs tincināšu, lai pieslēgtos un sajustu cilvēku un vajadzību, lai būtu pēc iespējas precīza kā starpnieks. 

Mani ir saukuši par savedēju, un arī es sevi reizēm tā saucu. Jo savedu kopā cilvēku un viņa dzintaru tam brīdim. Pievedu vienu otram klāt. Pamodinu, pieradinu dzintaru, lai cilvēkam un dzintaram vieglāk satikties, ērtāk saprasties. Nereti pamostas arī cilvēks, savu dzintaru saticis. Jo nonāk tuvāk kaut kam īstam, patiesam. Tādam, kas palīdz arī atcerēties kaut ko no ļoti seniem laikiem un lietu kārtības. Sajust kaut ko no ļoti lielas, pārlaicīgas mīlestības.





Jaunākie ieraksti

  • Stāsts par kādu fenderi
    13. febr. 2024
  • ქართული ანბანი ილზეს კვანძებით
    18. okt. 2023
  • Kāpēc “mērkaķa dūrīte”?
    12. nov. 2022
  • Par meklējumiem un atradumiem
    9. apr. 2022
  • Pāris sākas ar domu par pāri
    16. dec. 2021
  • Mans mazais dzintars
    22. apr. 2021
  • Sirds un tās turētājs
    12. apr. 2021

Dzintara stāsti

Ar citiem runā kaijas, akmeņi. Ar mani runā dzintars. Un veidojas dažādi stāsti, dažādas domas top skaidrākas, caur dzintaru lūkojoties. Šajā blogā atrodamas pārdomas, kas radušās saskarē ar dzīvu dzintaru - pēc tā ilgojoties, ķerot, modinot, iesienot un, visbeidzot, tautās laižot. 

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.