Kad aukliņas ir tikai pusmilimetru "resnas", nospriegotas tās sāk atgādināt stīgas. Sējums jau it kā zināmais - spārni, ko citi kopskata dēļ reizēm mēdz saukt arī par gliemežvāku vai jūraszirdziņu motīvu, bet aukliņu smalkums liek domāt par stīgām.
Ne tikai iesiets - sastīgots dzintars. Kā uzstīgo kokli, lai skan, tā sastīgo dzintaru. Un skan! Spēlēju, dancoju visu cauru nakti :)
Ar citiem runā kaijas, akmeņi. Ar mani runā dzintars. Un veidojas dažādi stāsti, dažādas domas top skaidrākas, caur dzintaru lūkojoties. Šajā blogā atrodamas pārdomas, kas radušās saskarē ar dzīvu dzintaru - pēc tā ilgojoties, ķerot, modinot, iesienot un, visbeidzot, tautās laižot.